RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

 Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības radītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas radītājiem, bet vairāk par savas īstas vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.   

 Nav noslēpums, ka tieši 2024.gadā bija vērojams spēcīgs valdības spiediens kredītportfeļa palielināšanai visām bankām, pat draudot ar nodokļiem, ko arī apstiprināja ar likumu. Jums, atbilstoši, FNA (Finanšu nozares asociācija) datiem kredītportfeļa izaugsme ir visstraujākā. Ir kāds triks, ko mēs nezinām? Kā Jums tas izdodas? Noteikumi jau visiem vienādi.

 Pērn esam izsnieguši jaunu finansējumu 91.4 miljonu eiro apjomā, no tiem 68.2 miljoni eiro kredītu izsniegti Latvijas tirgū. Tas dod mums 53.9% pieaugumu pie mūsu kredītportfeļa apjoma, kas pēc 2024.gada FNA datiem tiešām ir straujākā portfeļa pieauguma dinamika 12 mēnešos starp visām Latvijā strādājošām bankām. Esam apmierināti ar šo rezultātu. Un man ir īpašs prieks, ka spējam uzsākt sadarbību ar Latvijas biznesa atsevišķu nozaru flagmaņiem. Tad, kad sākām būvēt savu vīziju par banku, par to, kur vēlamies nonākt, tad arī uzrakstījām savu vēlmju sarakstu, tostarp konkrētus klientus, kurus mēs vēlētos apkalpot. Šobrīd vairākas no šīm kompānijām jau ir mūsu klienti. Bet vēlmju saraksts joprojām ir garš. Kopumā uzskatu, ka mūsu 2024.gada rezultāts ir likumsakarīgs un atspoguļo mūsu aktīvo darbu kreditēšanā.   

 Kreditēšanu uzsverat kā savu galveno prioritāti. Kā raksturotu savu kreditēšanas politiku un kredītportfeli? Kāds ir jūsu klienta profils? 

Par kreditēšanas politiku varu pateikt, ka nav universālas veiksmes formulas un ar katru klientu pie katra atsevišķa projekta tā ir individuāla saruna. Mums patīk strādāt ar biznesu, kuram ir saimnieks, kurš tic savam biznesam un attiecas pret to ar augstākā līmeņa atbildību. Jo arī paši uzskatām sevi par banku, kas gatava būt par tik pat atbildīgu sadarbības partneri biznesam. Pēdējos gados veidots kredītportfelis ir ļoti kvalitatīvs, mēs tam pievēršam īpašu uzmanību. NPL (non-performing loans) rādītājs Latvijas portfelim ir pusprocents pie tā, ka statistiski normāls radītājs ir ap 3-3.5%. Pēdējo trīs gadu laikā esam finansējuši projektus Latvijā par 148 miljoniem eiro un pēc fakta, ar pareizu pieeju pie darba ar projektiem, kaut cik nopietnu problēmu ar portfeļa kvalitāti nav. 

 Tas nozīmē, ka esat samērā stingra banka?

 Katrā ziņā kā jebkura finanšu iestāde, mēs nedalām naudu pa labi un pa kreisi ar vienīgu mērķi strauji palielināt bankas portfeli. Tā nebūtu atbildīga un ilgtspējīga rīcība. Mēs rūpīgi izvērtējam un skatāmies, kādus projektus finansējam un kā mūsu klienta bizness būs spējīgs tiks galā ar potenciālajiem izaicinājumiem mūsu sadarbības laikā. Arī pašam klientam palīdzam uz to paskatīties objektīvi un dažreiz varbūt no cita skatupunktā.  

 Jūsuprāt, kādas krīzes vai izaicinājumi sagaida tirgu tuvākajā nākotnē?

 Atkal ir jūtama diezgan liela nenoteiktība pasaules un Eiropas ekonomikā. Tarifu kari jau ir sākušies atsevišķos pasaules reģionos. Latvijas uzņēmējdarbību tas pagaidām vēl neskar tieši, bet procesi pasaules ekonomikā šodien ir cieši savstarpēji saistīti, līdz ar to pieņemu, ka ietekme būs arī pie mums. Bankām atkal jābūt uzmanīgiem savu lēmumu pieņemšanā un jārēķinās ar papildu testiem un piesardzību. Bet tas nenozīmē, ka mēs būsim lēnāki, grūtāk sasniedzami vai mazāk pretimnākoši darbā ar klientiem un projektu izskatīšanā. Aktīvi strādājot ar projektu finansējumu kā ar RIB pamata produktu, pēdējos gados esam uzkrājuši ļoti labu pieredzi un attīstījuši spējas un kompetences, kas ļauj tikt galā ar jebkādiem ārējiem izaicinājumiem. Ticu, ka tuvākajā nākotnē tomēr nebūs tik fundamentālu krīžu un satricinājumu kā 2020.gada pandēmijas ierobežojumi, kas īsā laika periodā pamatīgi mainīja daudzus biznesa procesus un loģistikas ķēdes, vai 2022.gada kara sākums, kas nāca ar lielām pārmaiņām ģeopolitikā, energoresursu cenu svārstībām, milzīgu sankciju režīmu spiedienu. Esam labi tikuši galā ar abām krīzēm un daudz ko iemācījāmies procesā. 

RIB plāns un prioritāte pēc finanšu sektora kapitālā remonta bija vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšana, un tas pēc 2024. gada rezultātiem ir acīmredzami izdevies. Kas ir jūsu lielākā priekšrocība vai trumpis, darbojoties savā nišā?

RIB ir absolūti konkurētspējīgs finansēšanas nosacījumu ziņā – gandrīz vienmēr esam spējīgi piedāvāt līdzvērtīgu vai labāku piedāvājumu nekā citas, arī lielākas, bankas, ja redzam potenciālu sadarbībai ar konkrētu klientu. Bet pats par sevi tas nav nekas unikāls. Nav noslēpums, kas līdzīgus finansēšanas nosacījumus projektam šodien var piedāvāt vairākas bankas, šajā ziņā visi ir diezgan līdzīgi. Kā rāda prakse un ko apstiprina arī pētījumi, izšķiroša nozīme ir tomēr bankas servisa un klientu apkalpošanas kvalitātei. Un ir labi, ka tieši uz šo sadarbības aspektu šodien ir jāliek akcents, it īpaši pēc finanšu sektora kapitālā remonta laikiem, kad klientiem tika piemēroti ļoti stingri noteikumi un augstas prasības. Tagad bankām ir jāpiestrādā pie tā, lai klients jūtas bankā kā mājas, redz bankā pretimnākošu un efektīvu sadarbības partneri, nevis stingru audzinātāju vai policistu. 

Mūsu kā kompakta izmēra bankas priekšrocība ir arī ātrums, gan ieviešot vēlamās izmaiņas klientu servisa kvalitātē, gan arī ikdienas darbā ar projektiem. Mēs varam iedot finansēšanas piedāvājumu vai atbildi ātrāk par citiem. Jā, tas var būt arī atteikums, bet nozīmīgi klientam ir šādu atbildi saņemt ātri, lai varētu rīkoties tālāk.

Mēs esam elastīgi, mēs nebaidāmies no sarežģītiem darījumiem, ejam pie klienta kā konsultanti, palīdzam viņam veidot pareizu finansējuma struktūru, lai viss būtu pārdomāts un efektīvi realizēts.  Un, tā kā esam noskaņoti uz ilglaicīgām partnerattiecībām ar klientu, tad cenšamies visus jautājums uzdot un atrisināt pie sadarbības uzsākšanas, lai turpmāk klients var koncentrēties uz sava biznesa attīstību, nevis jautājumu risināšanu ar banku.

 Ir dažādi finansēšanas avoti, un šobrīd bieži runā par to, ka banku loma ir būt daļai šajā finansējuma pīrāgā, nevis dot visu. Kāda ir banku loma kopējā projekta finansējuma struktūrā? Vai klienti nāk uz RIB no citiem finansētājiem?

 Es domāju, ka pārsvarā visi uzņēmēji, kuri ir biznesā, zina, kurā finansēšanas sektorā vai segmentā viņi var piesaistīt finansējumu saviem projektiem. Ne visi projekti kvalificējas banku finansējumam, bet banku sektora priekšrocība ir tā, ka nauda ir vislētākā. Obligācijas, pūļa platformas, riska kapitāla fondi tomēr ir ar ievērojami lielākām likmēm nekā bankas finansējums. Tāpēc, līdzko ir iespēja, uzņēmums meklē variantus, kā pārfinansēt dārgākos kredītus bankā vai vismaz aizvietot daļu no dārgajiem resursiem ar bankas finansējumu. 

Ikdienā mums ir trīs klientu avoti. Pirmais - nebanku sektors, kur uzņēmums ir apkalpots kādu laiku, bet izaudzis un nāk uz banku pārkreditēties. Otrais avots ir citu mums līdzīgu banku klienti, kuri meklē iespēju uzlabot finansējuma nosacījumus – pārskatīt likmi, palielināt summu, pagarināt atmaksās grafiku. Trešais avots ir lielās bankas, no kurām nāk klienti, kas meklē vairāk individuālu pieeju, personīgu attieksmi, augstāku servisa līmeni. 

 Banku kreditēšanā ir limiti, un ne visu, ko var kreditēt lielās bankas, var arī mazāka kapitāla bankas. Kā izdodas piesaistīt lielos uzņēmumus? Kas ir jūsu priekšrocība salīdzinājumā ar lielām bankām?

 Jā, ne visu Latvijā strādājošo banku kapitāls ļauj finansēt projektus virs 5-7 miljoniem bez sindikāta. RIB finansēšanas iespēju robeža ir 12 miljoni eiro, kas ir zināma priekšrocība salīdzinājumā ar dažiem konkurentiem. Kā mūsu pamata profilu redzam finansējumu Latvijas vidējā un lielā biznesa projektiem diapazonā no 5 līdz 12 miljoniem eiro, bet strādājam arī ar mazāka izmēra projektiem, sākot no 0.5 miljona eiro. Veiksmīgi konkurējam arī ar lielajām bankām, un pie mūsu priekšrocībām varu minēt izpratni par nozaru specifiku, individuālo pieeju un elastīgumu. Biznesa klientu gadījumā vēl aizvien ir vēlme uzturēt tiešu kontaktu ar savu bankas konsultantu. Un mēs šo iespēju saglabājām un rūpējamies par servisa līmeni. Klienti to novērtē un vēlas banku kā partneri un sarunas biedru. Ir brīži, kad ir vajadzīga konsultācija un atbalsts brīvdienā un pie mums tas ir iespējams. Esam kompakti un spējam lēmumus pieņemt ātri. Tā manā skatījumā ir priekšrocība. 

 Samērā interesants statistiskais lielums bankām ir likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji. Abos gadījumos RIB ir labas pozīcijas. Pēc kapitāla pietiekamības esat pat TOP4 starp bankām. Ir komentārs šajā sadaļā? No vienas puses - kapitāla pietiekamība ir stabilitātes prasība, bet no otras – pārāk daudz brīvas naudas bankā arī nav labi. 

Kapitāla pietiekamība un likviditāte ir tas, kas raksturo bankas stabilitāti. Pirms pāris gadiem žurnāls Forbes nosauca RIB kā Baltijā labāk kapitalizēto banku. Tobrīd mūsu kapitāla pietiekamība bija ap 38%. Mūsu finanšu sektorā ir svarīgi demonstrēt, ka banka ir stabila, un nav labāka veida, kā to darīt, kā ar labu kapitāla rezervi un augto likviditāti. Ja mēs gribam apkalpot lielo un vidēju uzņēmumu un vēlamies, lai tas šeit tur savu naudu un veic visas operācijas, tad pirmais noteikums ir uzticība. Mums ir jādod ticība, ka pie mums nebūs pārsteigumu. Tāpēc bankas darbības radītājus jau vairāk nekā 10 gadus auditē viens no pasaules vadošajiem auditoru birojiem Ernst&Young, auditoru sagatavotie gada pārskati jebkuram parādīs, ka RIB ir banka ar ļoti labiem finanšu radītājiem un noturīgas rezervi. 

Vai ir īpašas nozares, kuras mēģināsiet uzrunāt 2025.gadā?

 Mēs redzam attīstības potenciālu ražošanas uzņēmumu segmentā ar eksporta potenciālu. Mūsu fokusā ir pārtikas rūpniecības uzņēmumi, metālapstrādes uzņēmumi, mežsaimniecība un kokapstrāde, farmācijas sektors un medicīnas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un loģistika. Saraksts nav izsmeļošs, jo esam gatavi sarunai ar visām nozarēm. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nenoliedzami liels potenciāls ir militārā sektora attīstībai. Nešauboties aicinām arī šī segmenta uzņēmumus pie sevis. Mēs ceram, ka šīs nozares projektiem attīstīsies arī valsts atbalsta programmas, kas veicinās militārās jomas finansēšanu. 

Kopumā rezumējot, grību uzsvērt to, ka jebkurš uzņēmums, kas meklē finansējumu savam attīstības projektam, ir pelnījis, lai saņemtu finansēšanas piedāvājumus arī no RIB. Un RIB ar tiem rezultātiem, ko mēs pārliecinoši demonstrējam pēdējos gados, ir noteikti pelnījis, lai būtu Latvijas biznesa, kas meklē finansējumu, sadarbības partneru shortlistā. 

Intervija publicēta 2025.gada 1.aprīļa žurnālā Dienas Bizness